Contact
  • Grozs ir tukšs
Lejuplādēt

ACO septembra ziņas 2018

2018. gada ACO Nordic SEPTEMBRA ziņas

Rudens

Labdien!
MĒNEŠA TĒMA! Prasības lietus ūdens apsaimniekošanā

Sākoties rudenim agri vai vēlu aktuāls kļūst lietus ūdens jautājums, tāpēc septembrī piedāvājam ACO rakstu, kurš publicēts šā gada žurnālā Būvinženieris augusta numurā.

Raimonds Stumburs, ACO Nordic vadītājs

Foto: no ACO Nordic arhīva

Lietus _udens

Lai arī līdz šim lietusūdens ticis uzskatīts par vienu no Latvijas lētākajiem un neizsīkstošākajiem resursiem, tomēr laika apstākļi pierāda, ka tas var mainīties, turklāt strauji. Lielākā daļa valstī esošo lietusūdens kanalizācijas sistēmu, it īpaši tādā Latvijas mērogam megapoles pilsētā kā Rīgā, ir būvētas pirms vairākiem desmitiem gadu. Kopš tiem laikiem ir realizēts neskaitāmi daudz jaunu projektu – gan industriālu, gan arī sabiedrisku, un ir tikai pašsaprotami, ka, tiem visiem pieslēdzoties pie esošās lietus kanalizācijas sistēmas, tās kapacitāte strauji tuvojas savam maksimumam, un tā vairs nespēj par 100% apkalpot joprojām augošās pilsētas vajadzības un centralizēti apsaimniekot lietusūdeņus.

Jau kādu laiku Rīgā jauno objektu pieslēgums pie centrālajām lietus kanalizācijas sistēmām ir ierobežots līdz noteiktam daudzumam – 5 l/s, vai arī pieslēgums tiek atteikts vispār. Turklāt bieži vien strauji augošās pilsētas jaunajos objektos šāds pieslēgums pat nav iespējams, jo tuvumā vienkārši nav lietusūdens kanalizācijas sistēmu.
Viens no risinājumiem, ko šādos projektos cenšas izmantot projektētāji, ir infiltrācijas sistēmas, ka ļauj pietiekami efektīvi savākt lietusūdeņus ar sekojošu lietusūdeņu infiltrēšanu gruntī, ja vien ne daži aspekti. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās netālu no jūras un tikai nedaudz virs jūras līmeņa rada apstākļus, kuros infiltrācijas sistēmu izmantošana ir apgrūtināta. Iemesls tam ir gruntsūdeņi, kas labākajā gadījumā atrodas tikai dažus metrus no zemes virsmas.


Papildus tam nākas domāt par caursalšanas problēmām, turklāt Latvijā ir samērā izplatīta mālaina grunts, kas pat ideālos gruntsūdeņu apstākļos infiltrācijas sistēmu izmantošanu padara par neiespējamo misiju. Rīgas pašvaldība kopā ar Jelgavu un citām Baltijas jūras baseina pilsētām Skandināvijā iepriekšējos pāris gados iesaistījusies projektā iWater. Nav daudzi, kuri zina par šo projektu, tomēr tā galvenais uzdevums ir veidot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas, kas, no vienas puses, ļautu maksimāli ātri atgriezt lietusūdeņus dabīgā ciklā; no otras puses, atslogot jau tā pārslogotās lietusūdens kanalizācijas sistēmas.

Viens no šādiem projektiem, ko savā seminārā par iWater prezentēja Rīgas domes Attīstības departaments, ir lielveikala Spice Home autostāvvietas izveide divsimt automašīnām. Automašīnu stāvvieta ir izveidota faktiski bez neviena lietusūdens kanalizācijas sistēmas elementa! Lietusūdenim ir radītas neskaitāmas iespējas uzreiz atgriezties dabīgā ciklā, infiltrējoties gruntī caur bruģēto segumu un citiem projekta elementiem.

Gar autostāvvietu ir izveidotas ievalces, kas ļauj lieliem lietusūdens daudzumiem uzkrāties, neradot neērtības lielveikala apmeklētājiem, ar sekojošu pārplūdi pilsētas lietusūdens kanalizācijas sistēmā. Viss šķietami ir atrisināts, ja vien... Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 30.04.2014. Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi 200. punkts nosaka: «Atklātās autonovietnēs, kas paredzētas vairāk nekā 50 transportlīdzekļiem, paredz lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu lietusūdeņu kanalizācijas sistēmā.» Papildus tam Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 147 no 15.11.2011. Rīgas pilsētas hidrogrāfiskā tīkla lietošanas un uzturēšanas noteikumi 2. pielikums nosaka, ka pieļaujamā naftas produktu koncentrācija lietusūdeņos, kas novadāmi kanalizācijas sistēma vai vidē, nedrīkst pārsniegt 1 mg/l.

Tiktāl būtu skaidrs, tomēr neatbildēts paliek jautājumus: vai šis projekts ir nākotnes ūdens apsaimniekošanas prototips, vai tomēr Ministru kabineta noteikumu un Rīgas domes saistošo noteiktumu pārkāpums? Vai šajā projektā bija nepieciešama lietusūdens kanalizācijas sistēma ar attīrīšanas iekārtu, pirms novadīt infiltrācijas sistēmās, un, ja bija, tad kāda, jo Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 147 2. pielikumā bez jau pieminētajiem naftas produktiem ir arī citi parametri: bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP5), suspendētās vielas, kopējais fosfors un kopējais slāpeklis. Kas ir ar šiem atlikušiem parametriem un to ierobežošanu? Labākajā gadījumā projektā ir naftas atdalīšanas iekārtas, kas nevar tikt galā ar ĶSP un BSP parametriem, tomēr arī šo iekārtu ekspluatācija tiek kontrolēta vāji. Ir maz zināms, kādi parametru lielumi ir notekūdeņos pēc šīm attīrīšanas iekārtām, tomēr vēl mazāk ir zināms, cik piesārņoti ir lietusūdeņi vēl pirms šīm iekārtām un vai mēs, baidoties no nezināmā, pietiekami izmantojam ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas sistēmas.

ACO AKTUALITĀTE!

Viesnicas _video

ACO Bulgārija kolēģi ir apkopojuši informāciju par ACO risinājumiem dažādās pasaules viesnīcās un SPA kūrortos. Smelties idejas un gūt iespaidus aicinām lejupielādējot grāmatu "ACO Solutions for Hotels and Resorts". Grāmatas pdf ir pieejams šeit.

 

ACO PROJEKTOS!

Gaismas _sahtas _Tallinas _86

Tallinas 86 Apartments Rīgas centrā ēkas cokolstāvam tika izvēlētas ACO gaismas šahtas - LightShaft. Tās ir labs risinājums gadījumos, kad nepieciešama papildus dienas gaisma pagrabstāvu vai cokolstāvu telpām. 

ACO GAISMAS ŠAHTAS